Saulcerīte Viese
Saulcerīte Viese (dzimusi 1932. gada 2. augustā Jēkabpilī, mirusi 2004. gada 24. decembrī Rīgā) bija latviešu rakstniece un literatūrzinātniece. Pētījusi Raini un Aspaziju, par viņiem ir sarakstījusi arī vairākas grāmatas.
Dzimusi 1932. gada 2. augustā Jēkabpilī. 1955. gadā absolvēja Latvijas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultāti, 1958. gadā sāka publicēt savus darbus. Strādāja Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejā (1955—1973), izdevniecībā “Liesma” (1973—1978).
No 1978. līdz 1990. gadam Viese vadīja Latvijas Rakstnieku savienības Mežaparka attīstības biedrību. Rakstīja īsprozas grāmatas, pētījumus, sastādīja Raiņa gadagrāmatas laikā no 1975. līdz 1989. gadam, kā arī pirmos sešus Aspazijas Kopotus rakstus (1985—1988). Atmodas kustības laikā 1989. gadā bija iekļauta izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.
1968. gadā kļuva par Latvijas Rakstnieku savienības biedri, 1985. gadā saņēma Latvijas PSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces goda nosaukumu, 1990. gadā Raiņa prēmiju.
1995. gadā Viese apbalvota ar V šķiras Triju Zvaigžņu ordeni un Aspazijas balvu.

1932-2004
Rakstniece

