Gustavs Ādolfs Agte
Ādolfs Agte (vācu: Gustav Adolf Agthe; krievu: Адольф Христофорович Агте; dzimis 1850. gada 2. novembrī, miris 1906. gada 22. jūnijā) bija vācbaltiešu izcelsmes inženieris. Rīgas galvenais inženieris no 1887. līdz 1899. gadam un uzņēmuma Rīgas Ielu dzelzceļu akciju sabiedrība vadītājs no 1899. līdz 1906. gadam. Mežaparka apbūves rajona pamatlicējs.
Dzimis Doma ērģelnieka ģimenē. No 1869. līdz 1873. gadam studēja inženierzinātnes Rīgas Politehnikumā. No 1874. līdz 1877. gadam strādāja uzņēmumā Schweizer Nordostbahn Šveicē, kur piedalījās dzelzceļu tuneļa Vintertūra — Detenberga būvniecībā.
Pēc atgriešanās Rīgā no 1879. līdz 1887. gadam strādāja par inženieri, no 1889. līdz 1899. gadam bija Rīgas galvenais inženieris. Agtes vadībā tika uzcelti Lielie Spīķeri, pontontilts pār Daugavu, tiltiņš pār Rīgas kanālu pie Bastejkalna.
Viņa vārdā tika nosaukts arī tvaikonis “Ādolfs Agte”, kas 19.gadsimta beigās – 20.gadsimta sākumā kursēja pār Ķīšezeru.
Esot bijusi arī doma būvēt tuneli zem Daugavas 19. gadsimta beigās, kas neesot realizēta galvenokārt tāpēc, ka būtu sarežģīti pa ziemu pievest tajā sniegu, jo ziemā visi braucot ar kamanām.
No 1899. līdz 1906. gadam viņš vadīja Rīgas ielu dzelzceļu akciju sabiedrību (Aktien-Gesellschaft der Rigaer Straßenbahnen / Акцiонерное Общество Рижскихъ Трамваевъ), nodrošinot pirmā elektriskā tramvaja palaišanu Rīgā 1901. gada 23. jūlijā.
1895. gadā Agte iegādājās trīs blakus esošus īpašumus Čiekurkalna / Mežaparka teritorijā – Jauno muižu (vācu: Neuhof, Bulmerinckshof), Heila muižu (vācu: Heilshof) un Dragunmuižu (vācu: Dragunshof), ko apvienoja vienā īpašumā. Agtes ģimenei teritorija piederēja līdz 1930. gadu vidum, tad tā kļuva par Rīgas pilsētas īpašumu.
Ādolfs Agte ir apbedīts Rīgas Lielajos kapos.
1850-1906
Inženieris
