Arveds Švābe

Arveds Švābe (1888. gada 25. maijs—1959. gada 20. augusts) bija latviešu jurists, literāts un vēsturnieks. Latviešu konversācijas vārdnīcas galvenais redaktors, Latvijas Universitātes profesors, daudzu Latvijas vēstures grāmatu autors.

Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes sekretārs (1919—1920), viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.

Dzimis 1888. gada 25. maijā Lielstraupes muižas vagara ģimenē. Mācījās vietējā muižas un draudzes skolā, tad Kārļa Millera (Zariņu Kārļa) reālskolā Cēsīs (līdz 1904), Liepiņa tirdzniecības skolā Valmierā (1904—1905). 1907. gadā pašmācības ceļā ieguva matemātikas un 1908. gadā dabas zinību mājskolotāja tiesības. 1909.—1910. gadā strādāja par skolotāja palīgu Lēdurgas draudzes skolā, 1910.—1911. gadā matemātikas skolotājs Stalaža proģimnāzijā Rūjienā.

Ar pārtraukumiem no 1911. līdz 1915. gadam Švābe dzīvoja Maskavā un apmeklēja lekcijas A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātes vispirms dabaszinātņu, tad vēstures (1912. gada rudens semestrī) un filoloģijas un kādu laiku arī tiesību un tautsaimniecības fakultātē. 1914. gadā aprecējās ar Līnu Mariju, piepelnījās Rīgā ar publiskajām lekcijām strādnieku biedrībās un rakstiem sociāldemokrātu presē.

Pēc Pirmā pasaules kara sākuma 1916. gadā, pateicoties viltotiem dokumentiem, izvairījās no mobilizācijas karadienestā un kopā ar sievu un vairākiem draugiem devās tālāk no karadarbības zonas uz Tālajiem Austrumiem, kur Harbinā Švābes svainis strādāja Ķīnas muitā, bet Vladivostokā dzīvoja viņa mātes māsa Kristīne. 1916.—1919. gadā Švābe bija jaunākais pasta ierēdnis uz Harbinas—Vladivostokas dzelzceļa. 1917. gada marta un novembra revolūcijās Švābe nepiedalījās, jo uzskatīja to par “krievu iekšējo lietu”.

1918. gada septembrī latviešu sociāldemokrāti Vladivostokā nodibināja Latvijas pašnolemšanās savienības nodaļu. Lai formētu latviešu karaspēka vienības Sibīrijā cīņai pret Vācijas impēriju (ar nosacījumu, ka šīs vienības neizmantos Krievijas pilsoņu karā un ka sabiedrotie deklarēs Latvijas pašnolemšanās tiesības), 1918. gada novembra sākumā Vladivostokā sasauca latviešu bēgļu konferenci, kas ievēlēja Sibīrijas un Urālu Latviešu nacionālās padomes centrālo biroju. Tajā aktīvi iesaistījās arī Arveds Švābe. Kopš 1919. gada marta Švābe pildīja sekretāra pienākumus, paralēli nodarbojoties ar militāro spiegošanu. Lai paātrinātu Imantas un Troickas pulku pārvešanu dzimtenē, septembrī viņš devās uz Parīzi, līdzi ņemot šifrētas admirāļa Kolčaka telegrammu kopijas un slepeno rīkojumu norakstus.

1919. gadā Švābe atgriezās Latvijā un iestājas Latvijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (izstājās 1926. gadā). 1920. gadā sāka strādāt par ierēdni LR Ārlietu ministrijas Baltijas valstu nodaļā. Kļuva par Satversmes sapulces sociāldemokrātu frakcijas deputātu. 1921.—1926. gadā studēja Latvijas Universitātes (LU) Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, pēc kuras absolvēšanas kļuva par diplomētu juristu. 1926.—1928. gados “Latvijas nacionalā teātra” direkcijas loceklis (ar sociāldemokrātu gādību Rīgas pilsētas domes pārstāvis Nacionālā teātra direkcijā).

No 1924. līdz 1925. gadam bija Latvju rakstnieku un žurnalistu arodbiedrības priekšsēdētājs. 1926. gadā Švābe nokļuva publiska skandāla centrā, kas kulminēja ar viņa un Pāvila Rozīša sievu pašnāvību. Līna Marija Švābe nošāvās, bet Antonija Rozīte noslīcinājās. No 1927. gada viņš bija Konversācijas vārdnīcas galvenais redaktors. 1929. gadā sāka strādāt par Latvijas tiesību vēstures privātdocentu LU Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē. 1932. gadā ieguva tiesību zinātņu doktora grādu ar disertāciju “Livonijas senās bruņnieku tiesības” un līdz 1937. gadam bija Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātes profesors.

No 1932. gada Rīgas Latviešu biedrības zinātņu komitejas loceklis. No 1936. gada Latvijas vēstures institūta loceklis (no 1939. gada vicedirektors). 1934. gadā Švābes otrā sieva Helma Švābe nomira no tuberkulozes. 1936. gadā sāka strādāt par profesoru LU Filoloģijas un filozofijas fakultātē. Lasīja speckursus Latviešu zemnieks poļu laikos un Latviešu zemnieks zviedru laikos, bet no 1938. gadu sāk lasīt sistemātisku Latvijas vēstures kursu. 1936. gada 25. maijā apprecējās ar Helmas māsu dzejnieci Veroniku Strēlerti, no kuras izšķīrās Otrā pasaules kara gados, vēlāk apprecējās ar Lidiju Kronbergu. 1938. gadā kļuva par Preses biedrības goda biedru un Igauņu zinātņu biedrības korespondētājlocekli.

Otrā pasaules kara laikā nacistu okupācijas varas iestādes Švābi 1943. gadā atstādināja no darba augstskolā un slēdza Latvijas vēstures nodaļu. Tuvojoties padomju armijai, Švābe izceļoja uz Vāciju, kur tika arestēts un 1944. gadā ieslodzīts Dahavas koncentrācijas nometnē. Pēc atbrīvošanas viņš dzīvoja Minhenē, kur piedalījās Minhenes latviešu pagaidu komitejas dibināšanā (par komitejas vadītāju izvēlēja Švābi), arī latviešu Bavārijas Nacionālajā komitejā. 1945. gada 15. augustā piedalījās Latviešu centrālās komitejas dibināšanā un uzrakstīja tās statūtus. Septembra sākumā no Minhenes pārcēlās uz Detmoldu britu okupācijas zonā, kur izveidojās organizācijas centrs.

1947. gadā uzrakstīja savu autobiogrāfiju. 1949. gadā izceļoja uz Zviedriju, kur strādāja par arhivāru Stokholmas universitātē. Miris 1959. gada 20. augustā Stokholmā, apbedīts Stokholmas Ziemeļu kapos.

https://lv.wikipedia.org/wiki/Arveds_%C5%A0v%C4%81be

1888-1959

Jurists un literāts

Mežaparka Attīstības biedrība (MAB) ir dibināta 1997. gadā un savā darbībā balstās uz brīvprātīgo biedru principa. Biedrības ikdienas darbu nodrošina valde septiņu valdes locekļu sastāvā, kuru reizi gadā no sava vidus ievēlē biedrības biedri. Biedrībā laipni aicinām iestāties ikvienu, kam rūp līdzsvarota Mežaparka apkaimes attīstība un ar to cieši saistītā sava, šajā unikālajā apkaimē esošā īpašuma vērtības saglabāšana. Novērtējam ikviena Mežaparka iedzīvotāja iniciatīvu un ieceres, kā arī savu veltīto laiku un enerģiju šo ieceru īstenošanā. Biedrības darbībā vienmēr cenšamies salāgot Mežaparka iedzīvotāju izteiktos viedokļus, ekspertu ieteikumus un sadarbības attiecību nepieciešamību ar atbildīgajām Rīgas domes institūcijām.

Mežaparka Attīstības biedrība

  • Lībekas iela 27
  • 67518014; 26439557
  • mezaparks@gmail.com
  • Reģ. Nr. 40008030889
  • AS “SWEDBANK” LV76 HABA 0001 40J0 3774 2

Pieraksties jaunumiem

© 2024 Mežaparka Attīstības biedrība
Izstrāde verpejs.lv

Mežaparka Attīstības biedrība (MAB) ir dibināta 1997. gadā un savā darbībā balstās uz brīvprātīgo biedru principa. Biedrības ikdienas darbu nodrošina valde septiņu valdes locekļu sastāvā, kuru reizi gadā no sava vidus ievēlē biedrības biedri. Biedrībā laipni aicinām iestāties ikvienu, kam rūp līdzsvarota Mežaparka apkaimes attīstība un ar to cieši saistītā sava, šajā unikālajā apkaimē esošā īpašuma vērtības saglabāšana. Novērtējam ikviena Mežaparka iedzīvotāja iniciatīvu un ieceres, kā arī savu veltīto laiku un enerģiju šo ieceru īstenošanā. Biedrības darbībā vienmēr cenšamies salāgot Mežaparka iedzīvotāju izteiktos viedokļus, ekspertu ieteikumus un sadarbības attiecību nepieciešamību ar atbildīgajām Rīgas domes institūcijām.

Mežaparka Attīstības biedrība
  • Lībekas iela 27
  • 67518014; 26439557
  • mezaparks@gmail.com
  • Reģ. Nr. 40008030889
  • AS “SWEDBANK” LV76 HABA 0001 40J0 3774 2
Pieraksties jaunumiem

© 2024 Mežaparka Attīstības biedrība
Izstrāde verpejs.lv