Arī apkakles pekari pārcelsies uz Rīgas Zooloģiskā dārza filiāli “Cīruļi”
Rīgas Zooloģiskais dārzs turpina lemt par apkakles pekaru turpmāko dzīvesvietu – visdrīzāk tā būs Rīgas zoodārza filiāle “Cīruļi”, tomēr turpinās dzīvesvietas meklējumi arī kādā no citiem profesionālajiem zooloģiskajiem dārziem.
Lai sagatavotu būvlaukumu daudzveidīgās ekspozīcijas “Himalaji” celtniecībai, Rīgas Zooloģiskajā dārzā pagājušā gada nogalē apmeklētājiem tika slēgta būvniecībai nepieciešamā teritorija. Tajā dzīvojušās Ungārijas stepju govis un jaki jau pārcēlušies uz Rīgas zoodārza filiāli “Cīruļi”, savukārt kiangi jaunu aploku raduši tepat, zooloģiskajā dārzā Rīgā. Drīzumā uz filiāli arī brauks pundurēzeļi, savukārt vēlāk tiem visdrīzāk pievienosies arī kuplā apkakles pekaru saime. Pirms tam šiem abu Amerikas kontinentu siltajos reģionos mītošajiem dzīvniekiem “Cīruļos” nepieciešams iekārtot piemērotus apstākļus – siltu mītni nelabvēlīgiem laika apstākļiem, drošus nožogojumus, lai kopēji varētu netraucēti strādāt, un lai izslēgtu apmeklētāju tiešus kontaktus ar šiem šķietami mīlīgajiem, tomēr krietni agresīvajiem pārnadžiem. Paralēli tam zoodārza speciālisti veic aktīvu darbu, piedāvājot pekarus citiem profesionālajiem zooloģiskajiem dārziem, tomēr pieprasījuma pēc šīs sugas dzīvniekiem neesot.
Sabiedrībā izskanējusī informācija, ka visus pekarus plānots eitanazēt, nebija Rīgas zoodārza gala lēmums, bet gan viens no četriem izskatītajiem rīcības variantiem. Dzīvnieku eitanāzija tiek izmantota arī daļā pasaules vadošo zooloģisko dārzu, ja tas ļauj saglabāt tur mītošo sugu populācijas veselīgas vai novirzīt finanšu un cita veida resursus sugām, kuru saglabāšanai vairāk nepieciešama cilvēku palīdzība.
Rīgas Zooloģiskajā dārzā mīt 28 pekaru liels bars. Savvaļā šī bieži sastopamā suga dzīvo Ziemeļamerikā no ASV dienvidu štatiem līdz pat Argentīnas ziemeļiem Dienvidamerikā. Lai arī šie cūku radinieki mūsu zoodārzā ir aplūkojami arī ziemā, aktīvi darbojoties āra aplokā, tiem nepieciešama apsildāma mītne, kurā patverties nepieciešamības gadījumā. Vidējais dzīves ilgums savvaļā ir septiņi gadi, maksimālais dzīves garums dabā sasniedz 15 gadus, savukārt nebrīvē – 24 gadus un pat vairāk. Rīgas Zoodārza pekaru vecums ir 8–13 gadi. Plašāk par apkakles pekariem var palasīt šeit: https://rigazoo.lv/dzivnieki/apkakles-pekars/
Masterplan 2035 ir nozīmīgs visa Rīgas Zooloģiskā dārza inovatīvs investīciju projekts, kas aptver visu teritoriju. Zoodārza pārveide ir sadalīta septiņos nozīmīgos etapos, kas tiks realizēti cits pēc cita, lai laika posmā līdz 2035. gadam ļautu katram Latvijas iedzīvotajam ieraudzīt pilnīgi jaunu tai pat laikā to pašu mīļo zoodārzu kā četru sezonu interesantu izglītošanās un norises vietu dzīvās un augu pasaules izpētei reģionāli sadalītās teritorijās, tādējādi ļaujot no jauna iepazīt dzīvnieku daudzveidību pasaulē.
https://rigazoo.lv/ari-apkakles-pekari-parcelsies-uz-rigas-zoologiska-darza-filiali-ciruli/
