Mežaparka Lielā estrāde
Šodien Muzeju nedēļa aicina izcelt zaļo vidi pilsētā, atklājot harmoniju, kas spēj pastāvēt starp dabu un cilvēka radītām būvēm.
Mežaparks ir viena no zaļākajām un skaistākajām Rīgas apkaimēm. Kopš 1955. gada tā ir arī mājvieta Dziesmu un deju svētku norisei. Ceļā uz Vispārējo latviešu dziesmu svētku 150. gadskārtu Austra Mailīša un Jura Pogas vadītie arhitektu biroji radīja jaunu, akustiski izcilu būvi – Mežaparka Lielo estrādi “Sidraba birzs”, kur atrodas arī tradīcijai veltītā ekspozīcija Dziesmusvētku telpa.
Atjaunotās Mežaparka Lielās estrādes arhitektoniskās koncepcijas idejas pamats ir latviešu tautasdziesmas, kas stāsta par dabas un cilvēka mijiedarbību. Koncepcijas pamatā ir vairāku simbolu kopums: kalns, koks, birzs, lapas, lapotne. Kopums veido estrādes koptēlu un telpisko uzbūvi, asociatīvi attēlojot latviešu tautasdziesmās apdziedāto latvisko ainavu. Dziedātāju tribīne simboliski attēlo kalnu, bet estrādes jumta konstrukcijas simboliskais pamatelements ir koks. Kokiem savstarpēji savijoties, veidojas birzs – jumta konstrukcija, kura pārsedz estrādes ēku un dziedātāju tribīnes. Pie estrādes jumta konstrukcijas stiprināta manipulējama estrādes mašinērija: akustiskie vairogi, ekrāni, gaismas dekorācijas, no lietus norobežojoši elementi. Simbolizējot koku lapas, veidojas lapotne. Šī estrādes daļa veido svētkiem atbilstošu akustiku un scenogrāfiju. Dziesmu svētku estrādes arhitektoniskais veidols ir tuvināts dabiskajai videi, kurā tas atrodas.
