Rīga pakāpeniski pāriet uz videi draudzīgāku apkuri

Rīgas dome trešdien, 21. februārī, pieņēma jaunus siltumapgādes noteikumus*, kas paredz pakāpeniski atteikties no fosilo energoresursu izmantošanas un samazināt gaisa piesārņojumu, vienlaikus pārejot uz videi draudzīgāku apkuri.

“Pēdējo gadu notikumi ir skaidri apliecinājuši, ka uz gāzi kā lētu enerģijas veidu paļauties nevar, tāpēc jādomā par atjaunojamo energoresursu izmantošanu apkurē un energoneatkarības veicināšanu. Lai turpinātu Rīgas iesākto ceļu uz klimatneitralitāti un videi draudzīgāku apkures tehnoloģiju izmantošanu, samazinot CO2 izmešus, esam sagatavojuši jaunus noteikumus, kas paredz veicināt pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādei vai uzstādīt bezemisiju siltuma avotus, piemēram, izmantojot siltumsūkņus. Tas nenozīmē, ka uzreiz tiks būtiski ierobežoti atsevišķi apkures veidi, jo būs bet prioritizēti pilsētai labākie un iedzīvotājiem ekonomiskākie risinājumi dzīves ciklā,” uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Par gaisa piesārņojumu teritoriālo zonējumu pirmie Rīgas domes saistošie noteikumi pieņemti 2006. gadā, bet 2019. gada versijā jau ir spēkā prasības pret akmeņogļu ierobežojumiem visās pilsētas zonās. Kopā noteiktas trīs zonas, atkarībā no piesārņojuma daudzuma un ņemot vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaitu, teritorijas izmantošanas veidu un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamību. Pirmās divas zonas ir noteiktas pilsētas centrā un tā tuvākajā apkārtnē – Teikā, Čiekurkalnā, tuvējā Pārdaugavā, Āgenskalnā, Bieriņos, Atgāzenē un citviet. Pārējā Rīgā noteikta trešā zona.

Jauni noteikumi paredz, ka visās zonās būs aizliegts uzstādīt siltumapgādes sistēmas iekārtas, kurās izmanto akmeņogles, brūnogles, kūdru un šķidro kurināmo, tai skaitā dīzeļdegvielu. Tāpat bez tehniski ekonomiskā pamatojuma visā Rīgā būs aizliegta jaunu gāzes apkures iekārtu saskaņošana no 2026. gada un uzstādīšana pēc 2031.gada, toties būs iespējams nomainīt esošos katlus pret jauniem.

Plašāka informācija šeit.

Kam nekas nemainās?

  • Centrālās apkures lietotājiem;
  • Malkas krāšņu īpašniekiem, biomasas kurināmā un gāzes katlu īpašniekiem, kas neplāno un kam nav iespēju mainīt savas apkures iekārtas.

Kam gaidāmas izmaiņas?

  • Būvējot jaunu ēku vai veicot veco katlu nomaiņu, prioritāte tiek dota centralizētai siltumapgādei vai bezemisiju situma avotiem.
  • Tiek noteikta iespēja visās zonās esošos nekustamajos īpašumos, kas ir atsevišķi dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās vai privātmājas, veikt esošās iekārtas nomaiņa pret jaunu kurināmā sadedzināšanas iekārtu, samazinot kopējo gaisa piesārņojumu, un kuras nominālā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 50 kW.
  • Tiek noteikta iespēja visās zonās esošos nekustamajos īpašumos, kas ir atsevišķi dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās, veikt siltumapgādes veida maiņu no individuālā uz lokālo, atļaujot vecās siltumapgādes sistēmas iekārtas maiņa pret jaunu, palielinot ievadīto siltuma jaudu, izvēloties esošo risinājumu atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam un samazinot kopējo gaisa piesārņojumu.
  • Ja ne centralizētā ne siltumsūkņu siltumapgāde nav pieejama vai tehniski pamatojama, iespējamas investīcijas efektīvā biomasas vai gāzes apkurē.
  • Jaunu gāzes katlu uzstādīšanas atļaujas no 2026.g. 1.janvāra tiks izsniegtas tikai retos gadījumos, ja galīgi nebūs citu variantu un būs izstrādāts atbilstošs ekonomiskā pamatojuma aprēķins. Atļaujas var izmantot 5 gadus no izsniegšanas, tātad katlus varēs uzstādīt līdz 2031. gadam.

Ko noteikumi sniedz rīdziniekiem?

  • Skaidrību par pilsētas nākotnes plāniem, kas saskaņoti ar Eiropas un globālo klimata un gaisa piesārņojuma politiku. Laicīgi norādīts, kad jaunas investīcijas nebūs atļautas, tāpēc ne būs nekādu pēkšņu pārsteigumu Eiropā noteikto prasību dēļ.
  • Ceļu uz augstāku gaisa kvalitāti. Gaisa kvalitāte ir viens no lielajiem mirstības cēloņiem Rīgā, kuras dēļ zaudējam daudzus veselīgās dzīves gadus.
  • Iespēju pakāpeniski un laicīgi plānot pāreju uz vietējiem energoresursiem, nodrošinot modernu un uzticamu siltumapgādi bez straujām cenu svārstībām, ko rada atkarība no fosilajiem resursiem, piemēram, dabasgāzes sadārdzinājums enerģētiskās krīzes laikā.

Jaunie noteikumi paredz atvieglojumus vai uzlabo esošo situāciju šādos aspektos:

  • Noteikumi ir elastīgāki attiecībā uz atjaunīgo energoresursu uzstādīšanu, ja tiek samazināts gaisa piesārņojums;
  • Siltumapgādes jautājumu komisijai iespējams lemt par jauno avotu uzstādīšanu pēc būtības, izvērtējot tehniski – ekonomiskos rādītājus;
  • Izveidots vienkāršāks siltumapgādes zonējums.

Papildu vides uzlabošanas prasības tiek iezīmētas sekojošās situācijās:

  • Pilsētas klimata un gaisa kvalitātes mērķu nostiprināšanai, tai skaitā samazinot slāpekļa oksīda un ogļskābās gāzes emisijas – tiek noteikts laika periods, pēc kura netiks izsniegtas jauna atļaujas fosilajiem kurināmajiem (2026.gada 1.janvāris), iezīmējot pakāpenisku pāreju (atļauja derīga 5 gadus) uz atjaunīgajiem energoresursiem vai pieslēdzoties centralizētās siltumapgādes tīkliem;
  • Par siltuma avotu reģistrēšanu un kontroli (noteikts ar 2020.gada 16.aprīļa MK noteikumiem Nr. 197 “Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam” 8.2. sadaļa par plānotajiem pasākumiem 9.punkts un tā apakšpunkti).

Kādos gadījumos tiek piemēroti jaunie noteikumi?

  • Noteikumi neskar malkas krāšņu īpašniekus, biomasas kurināmā, gāzes katlu īpašniekus, kas neplāno un kam nav iespēju šobrīd mainīt savas apkures iekārtas, kā arī visus, kas izmanto centrālapkuri;
  • Noteikumi skar tos īpašniekus, kas plāno ieguldīt jaunās apkures iekārtās, nosakot, kuras ilgtermiņa investīcijas atbilst Eiropas Savienības, Latvijas un Rīgas ilgtermiņa plāniem un kuras – neatbilst;
  • Noteikumi tiek piemēroti tajā brīdī, kad nepieciešams saņemt atļauju no Siltumapgādes jautājumu komisijas. Vienkāršojot – ja ar šādu komisiju iepriekš nav nācies saskarties, tas nebūs nepieciešams arī turpmāk, izņemot lēmumus par apkures nomaiņu, kas aprakstīti iepriekš;
  • Būvējot jaunu ēku, prioritāte tiek dota centralizētai siltumapgādei vai bezemisiju situma avotiem.

Piemēri gadījumiem, kad noteikumi ietekmēs ieguldījumus jaunās apkures iekārtās:

  • Ja plānots ieguldīt, lai veidotu jaunas ar oglēm kurināmas iekārtas – tas nebūs atļauts (tāpat kā līdz šim);
  • Ja plānots ieguldīt, lai ierīkotu jaunu gāzes vai biomasas apkuri zonā, kurā ir pieejams, tehniski ērts un rentabls pieslēgums centralizētajai siltumapgādei – tas pirmajā piesārņojuma zonā nebūs atļauts, ja vien to neapliecinās ekonomiskais aprēķins apkures ierīces ierīkošanai un izmantošanai tās dzīves cikla periodā. Pamatojums – veicot ieguldījumus ir jāprioritizē apkure, kas nerada piesārņojumu lielākajās riska zonās.
  • Ja ne centralizētā, ne siltumsūkņu apgāde nav pieejama vai tehniski pamatojama, atbilstoši ekonomiskā pamatojuma aprēķinam ir pieļaujamas investīcijas efektīvā biomasas vai gāzes iekārtu ierīkošanai.

Kad katlu nomaiņai nepieciešama Siltumapgādes komisijas atļauja?

Atļauja nepieciešama pirms jaunas siltumenerģijas ražošanas sākšanas vai siltumenerģijas ražošanas veida maiņas. Neattiecas uz iekārtu remontdarbiem. Atļauja nav nepieciešama esošajiem katliem. Tā ir nepieciešama, uzstādot jaunu apkures katlu vai veicot tā nomaiņu, tieši tāpat, kā līdz šim.

Kādēļ svarīgi, ka šādas būtiskas izmaksas no 2026. gada netiek ieguldītas neperspektīvos apkures veidos?

VARAN ir noteikusi mērķus gaisa kvalitātes uzlabošanai un klimata pārmaiņu mazināšanai. Lai nebūtu jāveic uzstādīto iekārtu neplānota nomaiņa, paredzēts samazināt cietās daļiņas un slāpekļa oksīdus un pāriet uz atjaunīgajiem energoresursiem pakāpeniski.

Kā salīdzinās viena gāzes katla nomaiņa uz jaunu pret pieslēgumiem centrālajai apkurei un siltumsūkņiem?

Pieslēguma izveidošana, siltumsūkņu uzstādīšana var būt lielākas izmaksas, salīdzinot ar dabasgāzes katla uzstādīšanu. Ņemot vērā klimata politiku, var paredzēt arī turpmāku dabasgāzes cenu kāpumu nākotnē, tādēļ ekspluatācijas izmaksas, visticamāk, dabasgāzes katliem būs augstākas. Pašvaldība paredz veidot atbalsta instrumentus sadārdzinājumam segšanai iekārtu uzstādīšanai no 2026.gada.

Kā salīdzinājumu var minēt kvēlspuldzi un LED spuldzi, kur siltumsūknis ir LED spuldze. Tas maksā dārgāk sākumā, bet pēc tam siltums ir lētāks salīdzinot ar siltumu no dabasgāzes katla.

Gadījumos, kad visā mājā ierīkota radiatoru sistēma, kas balstās uz gāzes katlu – ko darīt, kad saplīst katls un tas jāmaina, bet nevēlas mainīt visu sistēmu?

Uzstādot citu siltuma avotu, iespējams izmantot esošos radiatorus un iekšējos tīklus dzīvoklī. Katrs gadījums Siltumapgādes komisijā tiks vērtēts, ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos apsvērumus. Izmantojot minētās iespējas izņemt atļauju ātrāk, gāzes katlu nomaiņu var veikt teju līdz 2031. gadam.

Kāpēc nepieciešams pakāpeniski pāriet no fosilajiem energoresursiem uz atjaunīgiem energoresursiem?

  • Samazina gaisa piesārņojumu un situmnīcefekta gāzes;
  • Samazināts fosilo energoresursu imports;
  • Ilgtermiņā ekonomiski rentablāki;
  • Vietēji energoresursi;
  • Mazāk risku cenu svārstībām.

*“Par teritoriālajām zonām siltumapgādes veida izvēlei un prasībām siltumapgādes sistēmas iekārtu izvēlei”

Informāciju sagatavoja: Mārtiņš Vilemsons, Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.                  

Autors: Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļa

https://www.riga.lv/lv/jaunums/riga-pakapeniski-pariet-uz-videi-draudzigaku-apkuri-0

Mežaparka Attīstības biedrība (MAB) ir dibināta 1997. gadā un savā darbībā balstās uz brīvprātīgo biedru principa. Biedrības ikdienas darbu nodrošina valde septiņu valdes locekļu sastāvā, kuru reizi gadā no sava vidus ievēlē biedrības biedri. Biedrībā laipni aicinām iestāties ikvienu, kam rūp līdzsvarota Mežaparka apkaimes attīstība un ar to cieši saistītā sava, šajā unikālajā apkaimē esošā īpašuma vērtības saglabāšana. Novērtējam ikviena Mežaparka iedzīvotāja iniciatīvu un ieceres, kā arī savu veltīto laiku un enerģiju šo ieceru īstenošanā. Biedrības darbībā vienmēr cenšamies salāgot Mežaparka iedzīvotāju izteiktos viedokļus, ekspertu ieteikumus un sadarbības attiecību nepieciešamību ar atbildīgajām Rīgas domes institūcijām.

Mežaparka Attīstības biedrība

  • Lībekas iela 27
  • 67518014; 26439557
  • mezaparks@gmail.com
  • Reģ. Nr. 40008030889
  • AS “SWEDBANK” LV76 HABA 0001 40J0 3774 2

Pieraksties jaunumiem

© 2024 Mežaparka Attīstības biedrība
Izstrāde verpejs.lv

Mežaparka Attīstības biedrība (MAB) ir dibināta 1997. gadā un savā darbībā balstās uz brīvprātīgo biedru principa. Biedrības ikdienas darbu nodrošina valde septiņu valdes locekļu sastāvā, kuru reizi gadā no sava vidus ievēlē biedrības biedri. Biedrībā laipni aicinām iestāties ikvienu, kam rūp līdzsvarota Mežaparka apkaimes attīstība un ar to cieši saistītā sava, šajā unikālajā apkaimē esošā īpašuma vērtības saglabāšana. Novērtējam ikviena Mežaparka iedzīvotāja iniciatīvu un ieceres, kā arī savu veltīto laiku un enerģiju šo ieceru īstenošanā. Biedrības darbībā vienmēr cenšamies salāgot Mežaparka iedzīvotāju izteiktos viedokļus, ekspertu ieteikumus un sadarbības attiecību nepieciešamību ar atbildīgajām Rīgas domes institūcijām.

Mežaparka Attīstības biedrība
  • Lībekas iela 27
  • 67518014; 26439557
  • mezaparks@gmail.com
  • Reģ. Nr. 40008030889
  • AS “SWEDBANK” LV76 HABA 0001 40J0 3774 2
Pieraksties jaunumiem

© 2024 Mežaparka Attīstības biedrība
Izstrāde verpejs.lv