Smird mazāk, bet sasniegtie uzlabojumi – trausli un apdraudēti
Kā jau rakstījām iepriekš, Rīgas Brīvostai piegulošās apkaimes, tajā skaitā – mēs, regulāri ciešam no smakām un kaitīgiem izmešiem, kurus rada ostas teritorijā strādājošie uzņēmumi. Sevišķi neciešama situācija kļuva 2012. gada pavasarī un vasarā, kad intensīvs, ārkārtīgi nepatīkams aromāts ieskāva Sarkandaugavu un Mežaparku gandrīz katru dienu. Pašlaik, pateicoties iedzīvotāju un biedrību aktivitātēm un VARAM un Valsts Vides dienesta rīcībai, smaku biežums un intensitāte Sarkandaugavā un Mežaparkā ir būtiski mazinājušies.
26.02.2013. mēs (MAB pārstāves Iveta Kaire un Līga Puriņa) tikāmies ar Valsts Vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu, kura tikšanās laikā teica: „Es uzņēmējiem lieku saprast – attieksme „peļņa mums, smakas iedzīvotājiem”, nav pieļaujama. Ostā strādājošiem uzņēmumiem ir jāveic investīcijas tehnoloģijās un ierīcēs, un jāpanāk tādi uzlabojumi, lai šo uzņēmumu darbība būtu iedzīvotājiem nekaitīga.”
„Rīgas Brīvostas pārvalde izliekas par neesošu un nevienu jautājumu attiecībā uz vides kvalitāti nerisina. Rīgas Dome savukārt neveic pašvaldības funkcijas – netiek iepirktas un uzstādītas gaisa kvalitātes monitoringa stacijas, kuras būtu reāls rīks kā vides inspektoriem, tā iedzīvotājiem, un dotu iespēju reālā laikā sekot līdzi gaisa piesārņojumam”, vēl piemetināja Koļegova.
Tikšanās laikā uzzinājām, ka Rīgas Brīvosta tiek plaši izmantota naftas pārstrādes atlikumproduktu transportēšanai, kuru pārkraušanas laikā tvaiku izplatību esot apgrūtināti novērst, un tieši šīs darbības radot ārkārtīgi smakojošos izmešus, no kuriem cieš iedzīvotāji. Ja pārkraujot augstvērtīgus produktus (benzīnu, dīzeļdegvielu) smakas varot nebūt vispār, tad pārkraujot pirolīzes sveķus Rīgas pilsētā smako 4 km rādiusā no termināla. Saskaņā ar Koļegovas teikto, Krievija augstvērtīgo produktu tranzītu pārsvarā novirzot uz savām ostām, piemēram, Sankt-Pēterburgu, savukārt Klaipēda Lietuvā pati atsakoties no smirdošo vielu pārkraušanas.
Tikšanās gaitā nācās secināt, ka Rīgas Brīvosta tiek izmantota, lai lēti pārkrautu mūsu austrumu kaimiņu dabas resursu nekvalitatīvo un vidi piesārņojošo „galu” (sortimentu), nerēķinoties ar Rīgas iedzīvotāju veselību un graujot dzīves kvalitāti. Tas, protams, iespējams, pateicoties politiķu samiernieciskumam un atbalstam visaugstākajā līmenī.
No tiešas, personīgas pieredzes šķiet, ka vienīgā politiskā partija, kas gaisa kvalitātes jautājumā nostājas iedzīvotāju pusē, pašlaik ir Reformu partija. 21.02.2013. mēs (MAB pārstāvji Andis Zīlāns un Līga Puriņa) tikāmies ar Reformu partijas kandidāti Rīgas mēra amatam, VARAM ministra padomnieci un Rīgas Brīvostas Valdes locekli Ingu Antāni, kura lika saprast, ka radikālu uzlabojumu gaisa kvalitātē Rīgā nevarot būt, jo tam pretdarbojoties dāsni finansēti spēki. „Loginovs (Leonīds Loginovs, Rīgas Brīvostas pārvaldnieks) par mani ieņirdz – Antāne, nu ko Tu izdarīsi?”, šādu interesantu detaļu sarunas laikā atklāja Antāne.
Atturēt uzņēmējus no iedzīvotājiem kaitīgas rīcības, ja tā ir peļņu nesoša, spēj tikai iespējamās soda sankcijas – darbības apturēšana, ierobežošana, būtiskas soda naudas, un mēs ceram, ka VVD neapstāsies pie sasniegtā. Mūsu cerības gan var attaisnoties
tikai tad, ja pie varas Rīgā un valstī būs politiķi, kam svarīga iedzīvotāju dzīves kvalitāte, jo tikai tad VVD saņems savai darbībai pienācīgu finansējumu un politisko atbalstu.
Līga Puriņa, MAB Valdes locekle
7.03.2013.
