VVD ģenerāldirektore Koļegova: „Es uzņēmējiem lieku saprast – attieksme „peļņa mums, smakas iedzīvotājiem”, nav pieļaujama

Paziņojums presei
Mežaparka Attīstības biedrība, Sarkandaugavas Attīstības biedrība un Vecmīlgrāvja Attīstības biedrība
Rīgā
27.02.2013.

VVD ģenerāldirektore Koļegova: „Es uzņēmējiem lieku saprast – attieksme „peļņa mums, smakas iedzīvotājiem”, nav pieļaujama.

26.02.2013. notika tikšanās starp Valsts Vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu un Mežaparka Attīstības biedrības, Sarkandaugavas Attīstības biedrības un Vecmīlgrāvja attīstības biedrības pārstāvjiem.

„Es uzņēmējiem lieku saprast – attieksme „peļņa mums, smakas iedzīvotājiem”, nav pieļaujama. Ostā strādājošiem uzņēmumiem ir jāveic investīcijas tehnoloģijās un ierīcēs, un jāpanāk tādi uzlabojumi, lai šo uzņēmumu darbība būtu iedzīvotājiem nekaitīga. Es uzskatu, ka tieši iedzīvotāju un biedrību aktivitātes dod vislielākās cerības, ka Rīgā vides jautājumi tiks risināti”, tikšanās laikā teica Inga Koļegova, VVD ģenerāldirektore.

Kā jau ticis ziņots iepriekš, Rīgas Brīvostai piegulošās apkaimes regulāri cieš no smakām un kaitīgiem izmešiem, kurus rada ostas teritorijā strādājošie uzņēmumi. Sevišķi neciešama situācija kļuva 2012. gada pavasarī, kad intensīvs, ārkārtīgi nepatīkams aromāts ieskāva Sarkandaugavu un Mežaparku gandrīz katru dienu. Pašlaik, pateicoties VVD rīcībai, smaku biežums un intensitāte Sarkandaugavā un Mežaparkā ir būtiski mazinājušies, tāpēc tikšanās mērķis, pirmkārt, bija iepazīties un izteikt atzinību Ingai Koļegovai, kas VVD ģenerāldirektores amatu ieņem nesen, par sasniegtajiem rezultātiem.

Tomēr, kaut arī smakošanas periodi ir retāki, pilnībā pazudušas smakas nav, tāpēc biedrības vēlējās rast atbildes uz virkni svarīgu jautājumu: Kas ir šī smaka, ko mēs vēl joprojām regulāri (naktīs, brīvdienās) jūtam un kas atgādina dabasgāzi – formula, nosaukums? Kas (kurš) ir šīs smakas avots? Kāda ir šīs gaistošās vielas ietekme uz cilvēka veselību? Vai vainīgie ir atrasti un sodīti? Kad Rīgas iedzīvotāji varēs ar pārliecību elpot svaigu gaisu?

„Smakas nenozīmē indīgu gāzu mākoni, kurš varētu noindēt iedzīvotājus. Veselības inspekcijas speciālisti ir izvērtējuši ostas apkārtnē gaisā sastopamo vielu iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību un norādījuši, ka tiešas ietekmes nav. Taču, neskatoties uz to, mūsu mērķis ir maksimāli samazināt iedzīvotājiem nepatīkamo smaku izplatību un šim nolūkam šogad plānojam iegādāties speciālu datorprogrammu, kas palīdzēs mums labāk modelēt un izrēķināt piesārņojošo vielu izkliedes. Mēs jau strādājam un turpināsim strādāt šajā virzienā.

Rīgas Brīvostas teritorijā strādā daudzi uzņēmumi, kuri veic viena un tā paša tipa darbības, kuras uz apkārtējo vidi rada vienādu ietekmi. Tāpēc ir jārēķinās, ka pie nelabvēlīgiem atmosfēras apstākļiem vai uzņēmumu darbības kumulatīvā efekta dēļ, ar pilnu jaudu strādājot vairākiem vienlaikus, ir iespējama ietekme, ko sajūt iedzīvotāji. Tā nekad nebūs, ka šajā apkārtnē smakas nebūs nekad un nemaz, jo uzņēmējdarbības veids ir tāds, kas rada ietekmi. Un arī saskaņā ar normatīvajiem

aktiem, uzņēmumiem ir atļauts radīt smaku, bet ir ierobežojums laikā un smakas stiprumā. Diemžēl šie MK noteikumi nav izmantojami gadījumos, kad ir sūdzības, tas ir, operatīvai darbībai. Bet mūsu valstī vismaz kaut kas ir, citām valstīm ir vēl grūtāk, jo viņiem nav pat šāda regulējuma. Šobrīd kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tiek strādāts pie normatīvo aktu regulējuma uzlabošanas, kas ļaus mums labāk kontrolēt uzņēmumus. Taču tas, ko mēs esam panākuši ir – gaisa kvalitāte šajā apkārtnē ir būtiski uzlabojusies. Un mēs arī turpmāk sekosim, lai uzņēmumi stingri ievērotu viņiem izvirzītos noteikumus”, teica Inga Koļegova.

Inga Koļegova arī paskaidroja, ka iedzīvotājiem nepatīkamā smaka esot dažādu gaistošu vielu kokteilis, kas katrā gadījumā varot būt cits. VVD ģenerāldirektore uzsvēra, ka uzlabojumi gaisa kvalitātē sasniegti, patiecoties nemitīgam darbam ar uzņēmējiem – gan atklājot manipulācijas uzņēmumu iesniegtajos datos, gan gadījumus, ka uzņēmēji pārkrāvuši tādas kravas, kādas tiem nemaz nav atļautas, un vainīgie saņēmuši sodus, kuri gan tiekot nemitīgi pārsūdzēti. VVD ģenerāldirektore uzsvēra finansējuma nepietiekamību VVD funkciju pienācīgai veikšanai – Rīgā, piemēram, būtu nepieciešami vēl vismaz 8 papildus vides inspektori un vairāki juristi, tāpat VVD nespējot nodrošināt pienācīgu atalgojumu un samaksāt darbiniekiem par virsstundu darbu un darbu naktīs. Datori un autoparks esot novecojuši un visumā VVD materiālais nodrošinājums esot vērtējams kā ļoti novecojis, paskaidroja Koļegova.

„Rīgas Brīvostas pārvalde izliekas par neesošu un nevienu jautājumu attiecībā uz vides kvalitāti nerisina. Rīgas Dome savukārt neveic pašvaldības funkcijas – netiek iepirktas un uzstādītas gaisa monitoringa stacijas, kuras būtu reāls rīks kā vides inspektoriem, tā iedzīvotājiem, un dotu iespēju reālā laikā sekot līdzi gaisa piesārņojumam”, teica Koļegova.

„Uzņēmēju vēlme izmantot Rīgas Brīvostu, lai lēti pārkrautu mūsu austrumu kaimiņu dabas resursus, vienlaicīgi graujot Rīgas iedzīvotāju veselību un dzīves kvalitāti, nav attaisnojama. Sevišķi nepatīkami bija uzzināt, ka Rīgas Brīvosta tiek plaši izmantota naftas pārstrādes atlikumproduktu transportēšanai, kuru pārkraušanas laikā tvaiku izplatību esot apgrūtināti novērst, un tieši šīs darbības radot ārkārtīgi smakojošos izmešus, no kuriem cieš iedzīvotāji. Gaisa kvalitāte ir tieši atkarīga no šo produktu sastāva un no pārkraušanas darbu organizēšanas un veikšanas veida – ja pārkraujot augstvērtīgus produktus (benzīnu, dīzeļdegvielu) smakas var nebūt vispār, tad pārkraujot pirolīzes sveķus Rīgas pilsētā smako 4 km rādiusā no termināla. Atturēt uzņēmējus no iedzīvotājiem kaitīgas rīcības, ja tā ir peļņu nesoša, spēj tikai iespējamās soda sankcijas – darbības apturēšana, ierobežošana, būtiskas soda naudas, un mēs ceram, ka VVD neapstāsies pie sasniegtā. Pat, ja saskaņā ar valsts iestāžu atzinumiem smakai nav tiešas ietekmes uz cilvēka veselību, tā tomēr rada psiholoģisku diskomfortu, ja ne gluži noindē uz vietas. Psiholoģiskajam diskomfortam, stundām un dienām ilgi elpojot kaut ko riebīgu, seko iedzīvotāju apziņa par savu bezspēcību un neaizsargātību pret uzņēmēju patvaļu, kam savukārt seko iespaids par valsts un pašvaldības institūciju bezdarbību, kam savukārt seko pārliecība par politiķu korumpētību visaugstākajā līmenī. Tas grauj pašus sabiedrības pamatus.”, teica Līga Puriņa, Mežaparka Attīstības biedrības valdes locekle.

Alija Turlaja, Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja, norādīja uz to, ka apkaimju biedrības ir gatavas ar īpašu rūpību iesaistīsies nākamā Rīgas teritorijas plānojuma tapšanas procesā, un nepieļaut lēmumus, kas turpinātu Rīgas pilsētu attīstīt iedzīvotājiem nelabvēlīgā virzienā, ņemot vērā jau pieļautās kļūdas teritoriālā plānojumā un esošo problēmu gaisa kvalitātes jomā šajās Rīgas Ziemeļu rajona apkaimēs. Sarkandaugavas Attīstības biedrība arī asi iebilda pret Ingas Koļegovas teikto, ka smakas Sarkandaugavā vienmēr kaut kādā mērā būšot (jo tās esot raksturīgas ostas uzņēmējdarbībai), norādot uz iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē.

Inta Biezā, Vecmīlgrāvja attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja, izteica iedzīvotāju bažas par milzīgo paredzamo amonija salpetra apjomu jaunceļamajā minerālmēslu terminālā Kundziņsalā un vēlējās uzzināt Koļegovas viedokli šajā jautājumā. „Iedzīvotājus satrauc mēdijos izskanējusī informācija par topošā termināla sprādzienbīstamību un iespējamo gaisa piesārņojumu no minerālmēslu pārkraušanas, un pagaidām neesam dzirdējuši pārliecinošu atspēkojumu šīm bažām”, teica Biezā. VVD ģenerāldirektore solīja iepazīties ar informāciju un sniegt atbildi.

Tikšanās notika saprašanās gaisotnē un puses vienojās par turpmāku savstarpēju atbalstu un sadarbību. Uzklausot biedrību bažas par to, ka iedzīvotājiem nav pienācīgas informācijas par vēlamo rīcību, jūtot piesārņojumu, VVD apsolīja sagatavot informatīvu lapu ar īsu pamācību un kontaktu uzskaitījumu. Biedrības apņēmās šo informāciju pavairot un izplatīt.

Informāciju sagatavoja:
Mežaparka Attīstības biedrības valdes locekle
Līga Cruz
ligacruz@inbox.lv

Ar cieņu un laba vēlējumiem,
Mežaparka Attīstības biedrība
https://www.mezaparks.eu

Mežaparka Attīstības biedrība (MAB) ir dibināta 1997. gadā un savā darbībā balstās uz brīvprātīgo biedru principa. Biedrības ikdienas darbu nodrošina valde septiņu valdes locekļu sastāvā, kuru reizi gadā no sava vidus ievēlē biedrības biedri. Biedrībā laipni aicinām iestāties ikvienu, kam rūp līdzsvarota Mežaparka apkaimes attīstība un ar to cieši saistītā sava, šajā unikālajā apkaimē esošā īpašuma vērtības saglabāšana. Novērtējam ikviena Mežaparka iedzīvotāja iniciatīvu un ieceres, kā arī savu veltīto laiku un enerģiju šo ieceru īstenošanā. Biedrības darbībā vienmēr cenšamies salāgot Mežaparka iedzīvotāju izteiktos viedokļus, ekspertu ieteikumus un sadarbības attiecību nepieciešamību ar atbildīgajām Rīgas domes institūcijām.

Mežaparka Attīstības biedrība

  • Lībekas iela 27
  • 67518014; 26439557
  • mezaparks@gmail.com
  • Reģ. Nr. 40008030889
  • AS “SWEDBANK” LV76 HABA 0001 40J0 3774 2

Pieraksties jaunumiem

© 2024 Mežaparka Attīstības biedrība
Izstrāde verpejs.lv

Mežaparka Attīstības biedrība (MAB) ir dibināta 1997. gadā un savā darbībā balstās uz brīvprātīgo biedru principa. Biedrības ikdienas darbu nodrošina valde septiņu valdes locekļu sastāvā, kuru reizi gadā no sava vidus ievēlē biedrības biedri. Biedrībā laipni aicinām iestāties ikvienu, kam rūp līdzsvarota Mežaparka apkaimes attīstība un ar to cieši saistītā sava, šajā unikālajā apkaimē esošā īpašuma vērtības saglabāšana. Novērtējam ikviena Mežaparka iedzīvotāja iniciatīvu un ieceres, kā arī savu veltīto laiku un enerģiju šo ieceru īstenošanā. Biedrības darbībā vienmēr cenšamies salāgot Mežaparka iedzīvotāju izteiktos viedokļus, ekspertu ieteikumus un sadarbības attiecību nepieciešamību ar atbildīgajām Rīgas domes institūcijām.

Mežaparka Attīstības biedrība
  • Lībekas iela 27
  • 67518014; 26439557
  • mezaparks@gmail.com
  • Reģ. Nr. 40008030889
  • AS “SWEDBANK” LV76 HABA 0001 40J0 3774 2
Pieraksties jaunumiem

© 2024 Mežaparka Attīstības biedrība
Izstrāde verpejs.lv