Jura Mātera iela

360 m garā iela, kas atrodas starp Stendera un Gdaņskas ielām, ierīkota ap 1927. gadu. Apbūvēta ir tikai ielas viena puse, kurā atrodas nami ar nepāru numuriem, ielas pretējā pusē ir neliels mežiņš. 1929. Gadā iela nosaukta rakstnieka un žurnālista Jura Mātera vārdā. Viens no izcilākajiem 19. Gadsimta latviešu literātiem Juris Māters (1845-1885), saukts arī par Māteru

Juri, dzimis Cildu pagasta “Vidukļos” saimnieka ģimenē. Mācījies Cildu un Kazdangas pagastskolās. Pēc tēva nāves 1858. gadā turpināt izglītību zēnam palīdzēja vietējais mācītājs Katerfelds. Arī barons L. Koskuls bija ievērojis gados jaunā Jura Mātera nopietno attieksmi mācību vielas apgūšanā un pieņēma viņu par Skrundas pagasta tiesas skrīvera palīgu, papildus ieceļot par pasta stacijas, aptiekas un muižas latviešu bibliotēkas pārzini. Šajā laikā Māters

nopietni pievērsās likumu zinībām un 1864. gadā laikrakstā “Latviešu Avīzes” publicēja savu pirmo rakstu par pagastu tiesnešu vēlēšanām. Mātera darba gaitas turpinās Kuldīgā, Kandavā un Piltenē, kamēr viņa zināšanas, lielās darba spējas, labās vācu un krievu valodas zināšanas ievērojis pats Kurzemes gubernators P. Lilienfelds. Viņš Māteru ieceļ par guberņas tipogrāfijas un savas privātās bibliotēkas pārzini, savu personisko tekstu korektoru. Par Jura Mātera dzīves un darba vietu kļūst Jelgavas pils, kādreizējā Kurzemes hercogu mītne. Viņam darba netrūkst, viņš tulko Krievijas likumus vācu un latviešu valodā. 1875. gadā Māters

nodibina nedēļas laikrakstu “Baltijas Zemkopis”, un šajā gadā Kurzemes biškopības biedrība viņu ievēl par savu priekšnieku. No 1880. Līdz 1884. gadam Māters izdod un rediģē pirmo latviešu juridisko laikrakstu “Tiesu Vēstnesis”, aizstāv jaunlatviešu kustību un iestājas par latviešu tautskolu nepieciešamību, cīnās par mūsu tautas labklājību. Viņš ir sarakstījis romānus “Sadzīves viļņi”, “Patriotisms un mīlestība”. 1935. gadā Kazdangas pils apkaimē atklāts tēlnieka Teodora Zaļkalna veidots Jura Mātera piemineklis. Tā ir sagadījies, ka arī jaunizveidotās Mātera ielas pirmie iedzīvotāji ir bijuši savas zemes patrioti, strādājuši augstos amatos un par to cietuši vēlākajās vēstures līkloču radītajās represijās.

Pirmais savu māju jaunizveidotajā ielā uzceļ V. Muskats 1927.gadā pēc arhitekta H. Pīranga projekta. Mājai piešķirts 7. numurs. R. Baloža māja Mātera ielā 1 celta 1929. gadā, to projektējis izcilais latviešu arhitekts O. Tīlmanis. Mājā dzīvojis pulkvedis Jānis Augusts Alfrēds Ceplītis, kurš 1917. gadā kā militārais eksperts piedalījies Padomju Krievijas un Vācijas miera sarunās Brestļitovskā. 1920. Gadā iecelts par Kara skolas priekšnieku. Savas dzīves laikā pildījis daudzus svarīgus armijas uzdevumus, par ko saņēmis augstus valdības apbalvojumus. Miris 1956. gadā Vācijā. Māja Mātera ielā 3 piederēja Marijai Segliņai, kura strādāja par Hipotēku bankas grāmatvedības pilnvaroto. Ēka celta 1928. gadā pēc A. Baunfelda projekta. Mājā neilgu laiku dzīvoja bijušais Saeimas deputāts Ernests Morics ar ģimeni, kurš 1931. gadā pats cēla māju Mātera ielā 5 un pēc būvdarbu pabeigšanas pārcēlās tur uz pastāvīgu dzīvi. Māju projektēja I. Blankenburgs. Šajā mājā dzīvoja arī žurnālists Arvīds Bredermanis.

Mājā Mātera ielā 3a pēckara gados dzīvoja Dominiks Gedzjuns ar ģimeni.

Pēc Mežaparkā dzīvojošā inženiera M. Cukura projekta celtā māja Mātera ielā 9 būvēta 1931. gadā. Mājas īpašniece bija Aleksandra Lucs. Viņas vīrs kapteinis Aleksandrs Lucs strādāja par pasniedzēju Kara skolā.

No1935. gada mājas pirmajā stāvā dzīvoja rakstnieks Kārlis Skalbe un tulkotāja Lizete Skalbe, vēlāk uz dzīvi šajā mājā pārcēlās Skalbes meita ar ģimeni. Rakstnieks šeit nosvinēja savu 60 gadu jubileju, un tajā pašā gadā piedzima Skalbes mazdēls Andrejs. Rakstnieks mīlēja pastaigāties pa neapbūvētā meža stigām, gar ezermalu, garām senajām muižiņām, mazajai baznīcai un staigāja pa Saulesdārza aleju. Pastaigu laikā viņš bieži satika Mežaparkā dzīvojošos rakstniekus Pāvilu Rozīti, Ādolfu Ersu, Jāni Jaunsudrabiņu, ģenerāli L. Bolšteinu un citus, kuri bija bieži viesi arī Skalbes dzīvoklī. 2000. gada 14. aprīlī pie mājas atklāja tēlnieka Ģirta Burvja veidoto piemiņas plāksni rakstniekam Kārlim Skalbem un tulkotājai Lizetei Skalbei.

1932. gadā māju Mātera ielā 11 uzbūvēja Latvijas būvbiedrība pēc P. Bērzkalna projekta. Vēlāk māju iegādājās Paulis Sietiņš ar ģimeni. Arī blakus māju Mātera ielā 13 tajā pašā gadā uzbūvēja Latvijas būvbiedrība pēc P. Bērzkalna izstrādātā projekta. Šo māju iegādājās pulkvedis – leitnants Jānis Āboltiņš. Viņš no 1919. Gada dienējis Latvijas Pagaidu valdības bruņotajos spēkos, beidzis Latvijas kultūras veicināšanas biedrības vidusskolu un iestājies Kara skolas Artilērijas nodaļā, kuru beidzis 1924. gadā. Vēlāk beidzis Augstākos militāros kursus un piekomandēts Vidzemes artilērijas pulkam. Jānis Āboltiņš 1941. gadā apcietināts

un izvests uz Noriļskas soda nometnēm. Miris 1943. gadā no bada un nežēlīgā aukstuma, kas toreiz paņēma daudzu virsnieku dzīvības. Viņš bija precējies ar Mežaparka iedzīvotāju Ellu Paulīni Broži, kuru arestēja 1947. gadā. Viņa atgriezās 1958. gadā. Viņu dēls Aivars pēc kara mācījās Mežaparka skolā. Deportācijas skāra arī Aivaru un viņa brāli, kurus izsūtīja kopā ar mammas māsu, Mežaparka skolas mūzikas skolotāju Zentu Ozoliņu, kura arī dzīvoja Mātera ielā 13. Divdzīvokļu māja Mātera ielā 15 celta 1930. gadā. Ēkas projektu izstrādāja arhitekts V. Servinskis. Mājas pirmais īpašnieks bija T. Stabulītis. V. Teina māja Mātera ielā 17 celta 1931. gadā, arhitekts P. Bērzkalns. Mājā dzīvoja kara inženieris, pulkvedis – leitnants Bruno Johans Lasmanis ar ģimeni. Viņš piedalījies pirmajā pasaules karā un Latvijas brīvības cīņās. Beidzis LU Mehānikas fakultāti, 1932. gadā iecelts par rotas komandieri Elektrotehniskajā divizionā. Atvaļināts 1940. gadā. Otrā pasaules kara beigās devies bēgļu gaitās uz Vāciju. Miris 1967. gadā.

Laika gaitā mainījušies Mātera ielas iedzīvotāji un vairākas mājas pārbūvētas, bet šeit vēl arvien valda dabas sargātais miers un patīkamā gaisotne.

Saulcerīte Neilande

Pārpublicēts no „Mežaparka attīstības biedrības avīze”, 23./24. laidiens.

RĪGA 2010. g., decembris,

Mežaparka Attīstības biedrība (MAB) ir dibināta 1997. gadā un savā darbībā balstās uz brīvprātīgo biedru principa. Biedrības ikdienas darbu nodrošina valde septiņu valdes locekļu sastāvā, kuru reizi gadā no sava vidus ievēlē biedrības biedri. Biedrībā laipni aicinām iestāties ikvienu, kam rūp līdzsvarota Mežaparka apkaimes attīstība un ar to cieši saistītā sava, šajā unikālajā apkaimē esošā īpašuma vērtības saglabāšana. Novērtējam ikviena Mežaparka iedzīvotāja iniciatīvu un ieceres, kā arī savu veltīto laiku un enerģiju šo ieceru īstenošanā. Biedrības darbībā vienmēr cenšamies salāgot Mežaparka iedzīvotāju izteiktos viedokļus, ekspertu ieteikumus un sadarbības attiecību nepieciešamību ar atbildīgajām Rīgas domes institūcijām.

Mežaparka Attīstības biedrība

  • Lībekas iela 27
  • 67518014; 26439557
  • mezaparks@gmail.com
  • Reģ. Nr. 40008030889
  • AS “SWEDBANK” LV76 HABA 0001 40J0 3774 2

Pieraksties jaunumiem

© 2024 Mežaparka Attīstības biedrība
Izstrāde verpejs.lv

Mežaparka Attīstības biedrība (MAB) ir dibināta 1997. gadā un savā darbībā balstās uz brīvprātīgo biedru principa. Biedrības ikdienas darbu nodrošina valde septiņu valdes locekļu sastāvā, kuru reizi gadā no sava vidus ievēlē biedrības biedri. Biedrībā laipni aicinām iestāties ikvienu, kam rūp līdzsvarota Mežaparka apkaimes attīstība un ar to cieši saistītā sava, šajā unikālajā apkaimē esošā īpašuma vērtības saglabāšana. Novērtējam ikviena Mežaparka iedzīvotāja iniciatīvu un ieceres, kā arī savu veltīto laiku un enerģiju šo ieceru īstenošanā. Biedrības darbībā vienmēr cenšamies salāgot Mežaparka iedzīvotāju izteiktos viedokļus, ekspertu ieteikumus un sadarbības attiecību nepieciešamību ar atbildīgajām Rīgas domes institūcijām.

Mežaparka Attīstības biedrība
  • Lībekas iela 27
  • 67518014; 26439557
  • mezaparks@gmail.com
  • Reģ. Nr. 40008030889
  • AS “SWEDBANK” LV76 HABA 0001 40J0 3774 2
Pieraksties jaunumiem

© 2024 Mežaparka Attīstības biedrība
Izstrāde verpejs.lv