Laiks mainās, klimats mainās… Kas notiks Mežaparkā?

Odi istabā decembra vidū! Slēpes tā arī šogad nav izmantotas! Ūdens līmenis Ķīšezerā atkal līdz jaunuzceltās mājas sētai… Nav divu gadu, kad laikapstākļi būtu vienādi, un atmiņās paliek gan neparasti sausās vasaras, gan sniegiem pārbagātas ziemas. Tomēr, skatoties uz laikapstākļiem ilgākā laika periodā, varam kaut ko pateikt par klimatu Latvijā. Tas mainās. Vai tas mani ietekmē? (skatīt pirmos trīs teikumus). Valsts pētījumu programmas ietvaros „Klimata maiņas ietekme uz Latvijas ūdeņu vidi” (KALMES projekts 2006.-2009.) vairāk nekā 100 Latvijas zinātnieku apkopo datus par klimata ietekmi Latvijā.

KAMES zinātnieku pētījumi klimata pārmaiņu jomā apstiprina, ka Latvijā pašlaik:
• daudzgadīgais vidējais jūras līmenis ir cēlies;
• vējuzplūdi Baltijas jūras piekrastē ir kļuvuši biežāki un intensīvāki;
• pieaug vidējā gaisa temperatūra – vairāk decembrī, martā, aprīlī, maijā, mazāk jūnijā, jūlijā, septembrī;
• nokrišņu daudzuma izmaiņās ir ievērojamas atšķirības gan teritoriālā, gan sezonālā griezumā – vidējais nokrišņu daudzums ir palielinājies janvārī, februārī un martā, savukārt septembrī ir samazinājies;
• upju kopējos gada caurplūdumus raksturo cikliska mazūdens periodu nomaiņa ar laika posmiem, kuros upju caurplūdumi ir izteikti augstāki nekā vidējās vērtības;
• ziemas caurplūdumi upēs ir palielinājušies, upju noteces daudzuma pieaugums ir Ventai, Salacai, Lielupei un Gaujai janvārī un februārī, kā arī Gaujai un Salacai martā, bet Ventai un Lielupei – decembrī;
• upju pavasara-vasaras sezonās caurplūdumi palielinās Ventā un Lielupē, bet pārējos reģionos upju noteces procesi būtiski nemainās;
• Latvijas rietumu daļas upēm vēlāk notiek ledus segas veidošanās un ātrāk sākas ledus iešana;
• upēs augsti caurplūdumi ir kļuvuši ievērojami retāki; 
• ūdenstilpēs paaugstinās gada vidējā ūdens temperatūra.

KALMES projekta klimata modelētāju prognozes liecina, ka klimata pārmaiņu ietekmē Latvijā nākotnē:
• sagaidāma Baltijas jūras līmeņa celšanās;
• gaidāms vidējās gaisa temperatūras pieaugums, vislielākais decembrī un janvārī, vismazākais jūnijā;
• mēneša vidējo temperatūru starpgadu mainība samazināsies ziemā, palielināsies vasarā;
• gadā vidēji samazināsies temperatūras teritoriālās atšķirības Latvijā, vasaras mēnešos šī mainība nedaudz palielināsies, ziemas mēnešos būtiski samazināsies, mēneša vidējo temperatūru starpība starp Liepāju un Rīgu samazināsies ziemā un vasarā, starp Daugavpili un Rīgu – ziemā;
• palielināsies gada nokrišņu summas;
• sniega īpatsvars gada kopējo nokrišņu daudzumā samazināsies apmēram 2 reizes;
• mēneša vidējais nokrišņu daudzums pieaugs ziemā (decembris–februāris) un vasaras sākumā (maijs, jūnijs), samazināsies vasarā (jūlijs–septembris);
• mēneša vidējo nokrišņu daudzuma starpgadu mainība gandrīz nemainīsies, izņemot jūniju, kur tā palielināsies;
• vasarā (jūlijs–septembris) pieaugs diennakts nokrišņu daudzuma mainība, ziemā (decembris–janvāris) mainība samazināsies;
• pieaugs beznokrišņu periodu, kuru garums ir vairāk kā 5 dienas, atkārtojamība, vienlaikus īsu bezlietus periodu atkārtojamība samazināsies, kopumā tas nozīmē, ka vienlaikus pieaugs īstermiņa nokrišņu intensitāte.

Savukārt Baltijas jūras krasta erozijas pētnieki profesora G.Eberharda vadībā, balstoties uz pieņēmumu, ka hidrometeoroloģiskie un hidrodinamiskie apstākļi būs tuvi tiem, kādi novēroti pēdējo 15–20 gadu laikā, prognozē, ka: turpmāko 15 gadu laikā Latvija zaudēs vairāk nekā 310 ha (vidēji ap 20 ha gadā) piekrastes kāpu aizsargjoslas mežu, pelēko kāpu un pļavu, apdzīvoto vietu teritorijas ar apbūvi, ceļus gar krastu u.c. infrastruktūras objektus. Erozija aptvers vairāk nekā 258 km jeb 51,5% no krasta līnijas kopgaruma. 

Galvenās erozijas riska vietas ar tiešu apdraudējumu esošajai apbūvei ir:
– Pāvilostā (vēsturiskā koka apbūve),
– Liepājā (notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, 2. pasaules kara upuru masu apbedījuma vieta un memoriāls),
– Ventspilī (Staldzenē plānotās perspektīvās apbūves rajons),
– Rojas pagasta blīvi apbūvētā krasta josla Rojā, Kaltenē, Upesgrīvā un Valgalciemā,
– Mērsraga pagasta dienvidaustrumu daļa,
– Engures pagasta Abragciema apbūve,
– Engures apbūve uz dienvidiem no ostas, Apšuciems, Ragaciems, Bigauņciems,
– Jūrmalas pilsētas centrālās daļas krasts (Dubulti – Bulduri),
– Saulkrasti (no bij. Glābšanas stacijas līdz Skultes ostai).

Ja, klimatam kļūstot ievērojami siltākam, spēcīgo Atlantijas ciklonu ceļi virzīsies tālāk uz ziemeļiem pāri D-Zviedrijai un Somijai (līdzīgi kā 2005.g. orkāna laikā), tad Latvijas piekrastē vētru laikā to kulminācijas periodā nebūs spēcīgo ZR vēju un no erozijas pilnīgi tiks pasargāts Rīgas līča Kurzemes krasts no Kolkas līdz Bigauņciemam.

Latvijas iekšzemes ūdeņos
Kalmes zinātnieku pētījumi rāda, ka:
– pastiprinās upju aizaugšanas process;
– siltūdeņu zivju sugas parādās arvien tālāk uz ziemeļiem;
– Gaujas baseinā atrasta jauna zivju suga, kas raksturīga dienvidiem;
– novērots agrāks lašveidīgo zivju nārsts;
– lašu mazuļiem ir tendence arvien jaunākiem migrēt uz jūru;
– ezeros pastiprināti izplatās agrāk reti sastopama aļģu suga.

Mežaparkā no minētajām klimata pārmaiņām viena no būtiskākajām ir jūras līmeņa celšanās un vējuzplūdu skaita un intensitātes palielināšanās. Tālredzīga piemērošanās tam būtu, sekojot senai patiesībai jeb jaunāko zinātnisko pētījumu rezultātiem – ūdeņiem nepieciešama telpa, kur palikt. Tādēļ ezera aizbēršana (Ezermalas iela), apbūve jau pašlaik applūstošajās teritorijās (Brīvības ielas dublieris, paredzētā VID ēka) vai teritorijas uzbēršana – „sagatavošana” pirms būvniecības ir pretēja nepieciešamajam risinājumam un pastiprinās plūdu ietekmi uz blakus teritorijām.

Rakstā izmantoti KALMES zinātnieku pētījumu rezultāti (http://kalme.daba.lv).

Mežaparka Attīstības biedrība (MAB) ir dibināta 1997. gadā un savā darbībā balstās uz brīvprātīgo biedru principa. Biedrības ikdienas darbu nodrošina valde septiņu valdes locekļu sastāvā, kuru reizi gadā no sava vidus ievēlē biedrības biedri. Biedrībā laipni aicinām iestāties ikvienu, kam rūp līdzsvarota Mežaparka apkaimes attīstība un ar to cieši saistītā sava, šajā unikālajā apkaimē esošā īpašuma vērtības saglabāšana. Novērtējam ikviena Mežaparka iedzīvotāja iniciatīvu un ieceres, kā arī savu veltīto laiku un enerģiju šo ieceru īstenošanā. Biedrības darbībā vienmēr cenšamies salāgot Mežaparka iedzīvotāju izteiktos viedokļus, ekspertu ieteikumus un sadarbības attiecību nepieciešamību ar atbildīgajām Rīgas domes institūcijām.

Mežaparka Attīstības biedrība

  • Lībekas iela 27
  • 67518014; 26439557
  • mezaparks@gmail.com
  • Reģ. Nr. 40008030889
  • AS “SWEDBANK” LV76 HABA 0001 40J0 3774 2

Pieraksties jaunumiem

© 2024 Mežaparka Attīstības biedrība
Izstrāde verpejs.lv

Mežaparka Attīstības biedrība (MAB) ir dibināta 1997. gadā un savā darbībā balstās uz brīvprātīgo biedru principa. Biedrības ikdienas darbu nodrošina valde septiņu valdes locekļu sastāvā, kuru reizi gadā no sava vidus ievēlē biedrības biedri. Biedrībā laipni aicinām iestāties ikvienu, kam rūp līdzsvarota Mežaparka apkaimes attīstība un ar to cieši saistītā sava, šajā unikālajā apkaimē esošā īpašuma vērtības saglabāšana. Novērtējam ikviena Mežaparka iedzīvotāja iniciatīvu un ieceres, kā arī savu veltīto laiku un enerģiju šo ieceru īstenošanā. Biedrības darbībā vienmēr cenšamies salāgot Mežaparka iedzīvotāju izteiktos viedokļus, ekspertu ieteikumus un sadarbības attiecību nepieciešamību ar atbildīgajām Rīgas domes institūcijām.

Mežaparka Attīstības biedrība
  • Lībekas iela 27
  • 67518014; 26439557
  • mezaparks@gmail.com
  • Reģ. Nr. 40008030889
  • AS “SWEDBANK” LV76 HABA 0001 40J0 3774 2
Pieraksties jaunumiem

© 2024 Mežaparka Attīstības biedrība
Izstrāde verpejs.lv