Mežaparka veidošanās pirmsākumi
Ziemeļos no pilsētas centra, Ķīšezera krastā, atrodas viens no skaistākajiem Rīgas rajoniem. Šeit izsenis dzīvojuši zemnieki, kas nodarbojās ar zvejniecību un dārzkopību, un savu produkciju piegādājuši Rīgai. Vasarās šī bija iecienīta pilsētnieku atpūtas vieta. 1868. gadā no Rīgas uz Ķīšezeru sāka kursēt kuģītis. Ideja par vasarnīcu parka veidošanu 680 ha platībā Ķīšezera krastā radās toreizējam Rīgas pilsētas galvenajam inženierim Ādolfam Gustavam Agtem. Jau 1901. gadā šajā vietā, kuru nosauca par Keizervaldi (latviskā tulkojumā – Ķeizermežs), – šeit kādreiz bijušas ķeizariskā karaspēka apmetnes – sākās dārzu pilsētas būvniecība. 1903. gadā atklāja zirgu tramvaja līniju līdz Ķīšezeram, sāka darboties sporta biedrība Kaiserwald un jahtklubs. Ķeizermežā notika izjādes, koncerti, plaši tika svinēti svētki. Nosaukumu Mežaparks teritorija ieguva Latvijas brīvvalsts laikā. 1949. gadā Mežaparkā uzcēla Zaļo teātri un1955. gadā Lielo estrādi, un Latvijas PSR Tautas saimniecības izstādes paviljonu. Viena no interesantākajām vietām Mežaparkā ir Rīgas Zoodārzs. Tas ir pirmais zooloģiskais dārzs Ziemeļeiropā, dibināts 1914. gadā. Rīgas Zoodārza teritorija aizņem 16,4 hektārus.

