Ekoloģisko procesu vērtējums Mežaparkā

Evija ĻESŅEVSKA
Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte,
LU 63. zinātniskā konference. e-pasts: evijalesn@inbox.lv

Mežaparks ir viena no sabiedriski nozīmīgākajām zaļajām platībām Latvijas galvaspilsētā. Apsekojot šo teritoriju 2004.gadā projekta “Rīgas dabas pamatnes precizēšana” ietvaros, tika noskaidrots, ka nepieciešama detalizētāka

Mežaparka izpēte, lai apzinātu tajā notiekošos ekoloģiskos procesus un tendences, uz kā balstoties varētu spriest par Mežaparka attīstības perspektīvām un nepieciešamajiem apsaimniekošanas pasākumiem.
Lai noskaidrotu pašreizējo situāciju, apsekojot un vizuāli novērtējot tika veikta meža masīva kartēšana pēc divām pazīmēm – pārkrūmošanās procesu intensitātes un nomīdīšanas pakāpes. Katrai pazīmei tika izdalītas četras klases. Pārkrūmošanās: 0 – nenotiek; 1 – atsevišķi krūmi; 2 – pudurveida; 3 – vienlaidus. Nomīdīšana: 0 – nav novērojama; 1 – rets taku tīkls; 2 – blīvs taku tīkls; 3 – teritorija vienmērīgi stipri nomīdīta, veģetācija saglabājusies puduros.
Sīkākai izpētei un meža ekoloģiskos procesus ietekmējošo faktoru noteikšanai tika izvēlēti 17 parauglaukumi, no kuriem tika paņemti augsnes (O un A horizontu), priežu mizas un sūnu (Pleurozium schreberi) paraugi, lai ar ķīmisko analīžu palīdzību noteiktu biogēno elementu un smago metālu saturu dažādās vides komponentēs.
Lai spriestu par ekoloģisko situāciju un tās izmaiņām laika gaitā, iegūtie rezultāti tiks salīdzināti ar līdzīgu pētniecisko darbu, kas tika veikts 1988.gadā (Andersone L., 1988. Mežaparka ģeoekoloģiskais vērtējums), veicot telpisko un ķīmisko parametru analīzi.
Pētījumu rezultāti rāda, ka intensīvāka nomīdīšana vērojama Ķīšezera krastā, kas ir iecienīta vieta pastaigām, dzīvojamo masīvu apkārtnē (pie Aplokciema, Viestura un Ostas prospekta stūra), kā arī Viestura un Meža prospekta stūrī, kur cilvēki šķērso mežu, lai saīsinātu ceļu, dodoties uz mājām vai sabiedriskā transporta pieturām. Kopumā pēdējo piecpadsmit gadu laikā nomīdīšanas procesiem bijusi tendence samazināties, tas, iespējams, saistīts ar teritorijas pārkrūmošanos.
Pārkrūmošanās Mežaparkā notiek nevienmērīgi. Kā liecina iegūtie kartēšanas rezultāti, šo procesu nosaka vairāki faktori. Viens no tiem ir reljefs: pārkrūmotās teritorijas biežāk atrodas reljefa pazeminājumos, kur ir vairāk barības vielas un lielāks augsnes mitrums. Otrs ietekmējošais faktors ir antropogēnais piesārņojums, jo vairākās vietās tieši joslās ap ielām un gājēju celiņiem tika konstatēta intensīvāka pārkrūmošanās.